Kas ir svarīgs traumu prevencijā? Muskuļa kontrakcijas ātrums!

Updated: 4 days ago

Traumu un citu muskuloskeletālās sistēmas patoloģiju gadījumā rehabilitācijā īpaši svarīga ir sensomotorika. Prof. MUDr. Vladimirs Janda DrSc. (Čehija) ar kolēģiem jau tālajā 1970.gadā izveidoja fizioterapijas metodi "Sensomotorā stimulācija". Galvenais metodes princips ir aferentās un eferentās informācijas savstarpējā mijiedarbarbība, lai nodrošinātu koordinētu un pareizu kustību kontroli (1, 272 -273, 3, 4).



Sensomotorās stimulācijas pamatā ir 2 pamata posmos. Pirmajā posmā pacients atkārtoti veic pareizu, apzinātu kustību. Pakāpeniski pacients "būvē" jaunu kustību programu CNS. Šajā posmā kustības kontrole notiek kortikālajā līmenī, īpaši frontālajā un parietālājā daļā (tātad apziņas līmenī- pacients visu vingrojuma laiku domā un cenšas "izjust" pareizu kustību).

Kortikālā kustību kontrole ir ļoti nogurdinoša, tādēļ CNS "cenšas" vienkāršot šo kustību regulācijas mehānismu. Pakāpeniski kustību kontrole tiek virzīta uz subkortikālo līmeni (neapzināto). Brīdī, kad jauno iemācīto kustību kontrole pāriet subkortikālā līmenī, notiek "automātizācija". „Automatizācija“ iezīmē otru posmu kustību regulācijā. Kustību programas subkortikālā līmenī ļauj ātru kustību izpildi un muskuļa reakciju, ka ir ļoti svarīgi traumu prevencijā (5). Ir pierādīts, ka kvalitatīva propiocepcija kombinēta ar līdzsvara vingrojumiem paātrina muskuļu kontrakcijas ātrumu, citiem vārdiem, muskuļa spēka attīstības ātrums (angliski lieto rate of force development), kas ir pirmais nosacījums ātrai reakcijai negaidītās situācijās, piemēram, mainot virzienu vei cenšoties noturēt līdzsvaru (2).


Pirmajā kustību regulācijas posmā (kortikālais līmenis) fizioterapeitam jāvērš uzmanība uz kustību izpildes kvalitāti, lai CNS tiktu “automatizētas” pareizas kustību programās. Savukārt, otrajā posmā būtu ieteicams trenēt propiocepciju kombinācijā ar līdzsvara vingrojumiem, lai nodrošinātu līdzsvarotu muskuļu koaktivāciju un muskuļa ātru kontrakciju, kas ir būtisks faktors traumu prevencijā (1).


Izmantotā literatūra:


  1. Clinical Rehabilitation – prof. Pavel Kolar et al. 2013. Pages 272 - 273.

  2. Maffiuletti NA, Aagaard P, Blazevich AJ, Folland J, Tillin N, Duchateau J. Rate of force development: physiological and methodological considerations. Eur J Appl Physiol. 2016;116(6):1091-1116. doi:10.1007/s00421-016-3346-6.

  3. Setiorini A, Agustiningsih D, Yunus J, Budiharjo S. Effect Vladimir Janda Balance Training on Postural Sway and Leg Muscle Strength. Open Access Maced J Med Sci [Internet]. 2021 Jul. 29 [cited 2022 May 29];9(A):477-82.

  4. https://doi.org/10.1016/S0166-2236(96)10068-0

  5. Buckthorpe M, Roi GS. The time has come to incorporate a greater focus on rate of force development training in the sports injury rehabilitation process. Muscles Ligaments Tendons J. 2018;7(3):435-441. Published 2018 Jan 10. doi:10.11138/mltj/2017.7.3.435